16.01.2026 12:22

Mēness 12. mājā

 

Manā 12. mājā Mēness atrodas Vērsī. Saspringtu aspektu nav. Ir sekstils ar Merkuru Zivīs un trigons ar Jupiteru Jaunavā.

 

Noslēpumi. Jau mana piedzimšana sākās ar noslēpumu, kuru mana mamma glabāja vairāk nekā divdesmit gadus. Vēlāk atklājās, ka cilvēks, kuru es visu dzīvi uzskatīju par savu tēvu, patiesībā nebija mans tēvs.

 

Savējo, bioloģisko tēvu, nekad neesmu redzējusi. Zinu tikai viņa vārdu un uzvārdu, to, ka viņš pārcēlās uz citu valsti vēl pirms manas dzimšanas, jo mamma negribēja ar viņu būt kopā, un ka mammai ir viņa fotogrāfija. Kad kādreiz lūdzu to parādīt, atbilde bija: “Paskaties spogulī.”

 

Arī tagad, kad viss jau sen ir atklājies, jūtu, ka mamma ļoti negrib par to runāt. No vienas puses, es viņu saprotu. No otras puses, gribas zināt vairāk, vai vismaz redzēt šo fotogrāfiju.

 

Mamma man bija ļoti svarīga. Bērnībā viņa bija visas manas pasaules centrs. Taču jau patstāvīgi dzīvojot, mani pavadīja sajūta, ka viņa nav īsti ar mani, ka viņa attālinās, it kā pazūd.

 

Pirmā šķiršanās ar mammu notika, kad man bija apmēram divi gadi. Viņa mani aizveda pie savas mammas uz citu valsti, jo viņai bija jāstrādā. Es tur dzīvoju līdz sagatavošanas grupiņai, apmēram līdz piecu gadu vecumam. Mamma mani apciemoja reizi gadā.

 

Iespējams, tieši tad arī izveidojās sajūta, ka mamma vienlaikus ir un nav. Bailes, ka viņa var pazust pavisam. Naktīs man bija traumatiski sapņi, kuros mamma vairs neeksistē.

 

Es pati sevi nesapratu. Kāpēc, neskatoties uz mammas aukstumu, prombūtni un daudzām citām lietām, par kurām man joprojām ir grūti rakstīt, es viņu tik ļoti mīlēju. Jo vairāk tiecos pēc viņas, jo augstāku sienu starp mums viņa cēla.

 

Kad piedzima manas pusmāsas, situācija vēl vairāk pasliktinājās. Bērnībā un pusaudža gados to visu pārdzīvoju ļoti sāpīgi. Bija sajūta, ka esmu vainīga, ka neesmu pietiekami laba.

 

Es agri apprecējos. Kad piedzima mani bērni, devu viņiem visu savu mīlestību un uzmanību, lai viņi nekad nejustos tāpat kā es. Visu savu laiku un sirdi veltīju viņiem.

 

Pieaugot es sāku mēģināt mammu saprast. Saprast, ka viņa bija jauna, nebija gatava bērnam, nemīlēja manu tēvu, un es viņai biju dzīvs atgādinājums par viņu. Ka viņai tas morāli bija ļoti grūti. Tāpēc viņā, iespējams, neizveidojās mātes instinkts un mīlestība pret mani.

 

Tā tas bija. Un tā tam bija jābūt.

 

Man patiešām kļuva vieglāk. Notika pieņemšana, piedošana un atlaišana. Nevar teikt, ka dziļi dziļumos šī sāpe pilnībā nepastāv, bet es tai vairs neļauju pārņemt mani.

 

Pašlaik mūsu attiecības ir korektas, formāli draudzīgas.

 

Emocijas. Man ir grūti atvērties, ja vien ne ļoti tuvam cilvēkam, un pat tad ne līdz galam. Vienmēr ir sajūta, ka, iespējams, netikšu saprasta. Vieglāk visu pārdzīvot sevī, klusumā, kad neviens neredz. Raudošu mani tuvinieki redz ļoti reti, īpaši, ja runa ir par ļoti personiskām tēmām.

 

Taču savādā kārtā, kad citiem ir slikti, viņi vienmēr vēršas pie manis, lai es uzklausītu.

 

Sajūtas, domas, bailes un šaubas, kuras bieži nevar racionāli izskaidrot. Es visu ļoti dziļi ņemu pie sirds. Man ir izteikta empātija, kas mani pašu nereti nomoka un ne vienmēr nāk par labu. Ir laba intuīcija, taču, kad traucē bailes, tā pārstāj darboties.

 

Ūdens stihijas tematika manī ir ļoti spēcīga, jo papildus 12. mājai gan Saule, gan Merkurs atrodas Zivīs.

 

Izolācija. Brīvprātīga izolācija.

 

Es ļoti mīlu savu ģimeni – bērnus un vīru. Esmu patiesi laimīga, kad esam visi kopā. Tomēr periodiski man ir ļoti svarīgi pabūt vienatnē. Tur es atjaunoju spēkus. Viena. Nav svarīgi, ko daru – lasu, mācos, klausos mūziku vai vienkārši klejoju savā fantāziju un ilūziju pasaulē.

 

Tuvi cilvēki bieži apvainojas, ka reti zvanu. Tad man vienmēr jāskaidro, ka tas nenozīmē, ka viņi man nav svarīgi. Es vienkārši nejūtu vajadzību to darīt bieži. Esmu introverts cilvēks.

 

Bērnībā man bija bailes no cilvēkiem. Atceros, kādas šausmas man sagādāja ciemiņi, īpaši tantes, kuras raustīja mani aiz vaiga un vaimanāja: “Ak, cik skaista meitenīte!”

 

Kopumā biju ļoti kluss un mierīgs bērns. Vienmēr spēlējos savā nodabā. Mēness Vērsī nozīmē vajadzību pēc komforta, klusuma, miera un stabilitātes. Arī tagad pavisam svešu cilvēku kompānijā nejūtos īsti komfortabli.

 

Mani vienmēr ir interesējusi psiholoģija, astroloģija, mistika, viss, kas saistīts ar noslēpumiem un cilvēka zemapziņu. Tieši tā es izjūtu savu Mēnesi 12. mājā.