16.01.2026 12:03

Noslēpumainā 12.māja

Jo vairāk un padziļinātāk es mācos astroloģiju, jo vairāk apzinos, cik ļoti manu dzīvi un mani ietekmē un ietekmēja 12.māja un planētas tajā. Sākotnēji vairāk pievērsu uzmanību dominējošajai stihijai (Gaiss, Zeme) un zodiakam (pilnīgs Ūdensvīrs), taču vairāk un detalizētāk izskaidro tieši māju raksturojums.

Jau skolas laikā, īpaši vidusskolā, kad jau sāku sevi izzināt un iepazīt, sapratu, ka tā diezgan atšķiros no vienaudžiem. 10.klase iesākās mentāli grūti – labo sekmju dēļ vecāki lika mācīties ģimnāzijā, kura bija 100km attālumā no mājām, kas nozīmēja dzīvot kopmītnēs visu nedēļu. Skola man patika, taču jau pirmajā dienā kopmītnēs jutu, ka mani pārņem trauksme un panika, ka neesmu viena. Ka esmu ar vēl 3 meitenēm istabiņā, ka nevaru darīt, ko es vēlos un kad es vēlos. Apkārt troksnis, cilvēki, visi staigā no vienas istabiņas uz otru. Nav miera. Klusums tikai tās dažas stundas naktī miegā, kas arī nebija īpaši kvalitatīvs. Nepietika jau, ka skolā apkārt cilvēki. Trešajā dienā es ierados mājās, neko nesakot, un mammai paziņoju, ka tur nemācīšos, ka gribu vidusskolā, kas ir manā pilsētā, lai būtu mājās katru vakaru, ar sevi, savā istabā. Vecāki centās pierunāt, jaunais skolas direktors arī, taču mana nesalaužamā spītība ir tāda jau no bērnības-jo vairāk uzspiedīsi, jo mazāka cerība, ka es tam piekritīšu (varbūt paldies jāsaka arī manam Ūdensvīra un Mežāža pārsvaram kartē). Lai visi liktu mani mierā, biju apsvērusi domu pat nemācīties vairs pēc pamatskolas, kas, protams, lika viņiem pieņemt, ka labāka izglītība ir vidusskolā, nekā dzīvot ar pamata. Tā arī nesapratu, kāpēc man tik ļoti nepatika tur, kopmītnēs, un kāpēc man diezgan strauji attīstījās vēlme lielāko dienas daļu pavadīt vienai. Pēc tam atminējos vēl gadījumus, ka skolas nometnēs un nakšķošanās pie draudzenēm es arī nejutos ērti un komfortabli, man vienmēr gribējās ātri palikt vienai. Tāds kā nogurums no cilvēkiem. Vēlme atpūsties.

Interesantākais jau ir tas, ka man patīk sabiedrība, komunikācija, organizēšana un iesaistīšanās pasākumos- gatavot ballītes, uzņemt viesus, doties ar draugiem izbraucienos. Daudz esmu dzirdējusi, ka par mani saka, ka tur, kur es esmu, ir smiekli, jautrība, svētki un ballītes. Taču es ļoti ātri nogurstu no visiem. Citreiz ātrāk, citreiz vēlāk. Kļūstot vecākai-ievērojami ātrāk. Es pat nedēļā, neskaitot darbu, neieplānoju vairāk par vienu iešanu vai braukšanu ārpus mājas, kā arī netiekos ar vairākām draudzenēm vienas nedēļas laikā. Tad es jūtos pēc tam iztukšota. Sajūta, ka vajag restartēties, distancēties, nozust, pazust. Tad nu, lūk, šī ir mana otrā puse. Tā, par kuru īsti neviens nezina. Man pašai brīžiem ir daudz atklājumu par sevi. Noteikti Mēness Ūdensvīrā 12.mājā grib šo distancēšanos un vientulību. Varu ar dienām nekontaktēties ne ar mammu, ne draudzenēm. Man nav vajadzīga sirds izkratīšana tuvajiem, nekad to neesmu darījusi. Pat tuvākie cilvēki nekad nezina, kas notiek manā dzīvē un ko es jūtu, domāju. Man tīri labi patīk to visu apsvērt vienai pašai. Bieži izjūtu vēlmi pēc pastaigām vienatnē, restarta, dziedināšanās, meditācijām. Citreiz pieķeru sevi pie domas, ka sapņoju pat dienas laikā ar vaļā acīm. Draugi un ģimene man uztic visu, taču, lai es atvērtos un kādam ko stāstītu-rets gadījums. Šad tad saņemu ziņas no viņiem, vai man viss labi un kur es esot iekritusi.

Arī mans pirmais bērns nebija plānots, ar vīru negribējām bērnus, jo abiem ļoti patīk dzīvot sev, baudīt, iepriecināt sevi. Krišana kārdinājumos arī man ir izteikta-Venēra Zivīs 12.mājā. Un, kad piedzima meita pirms 5 gadiem, man bija lielākais dzīves kritiens – depresija, traukme, panikas lēkmes, antidepresanti.. šķiet apziņa, ka vairs neesmu viena un man ir atbildība par kādu citu. Ka nevaru vairs darīt, ko gribu, iet, kur gribu, tērēt, cik gribu. 2 gadus strādāju ar sevi, savu mentālo veselību, sapratu, ka nevēlos dzīvi pavadīt, dzerot zāles. Pievērsos veselībai, uzturam, garīgumam. Pētīju un lasīju neskaitāmas grāmatas par mentālo veselību, kopsakarību starp fizisko un mentālo.

Mans darbs ir ļoti saistīts ar komunikāciju un cilvēkiem apkārt. Man tas ļoti patīk, ja vien varu atpūsties no visiem un visa. Kad 12.māja ir aktīva, tad noteikti vajag atvaļinājumu, kādu retrītu. Neskatoties uz to, ka ar darbu esmu apmierināta, šogad ceļojumu laikā sapratu, ka man gribas vēl vairāk miera un klusuma kā jebkad. Gribas mājās, gribas laiku ar ģimeni, negribas cilvēkus, kolēģus un lieki arī citus tuvākos. Iespējams tranzītā Jupiters 4.mājā ko piespēlēja, bet nu jau mēnesi manās mājās ir dēls, kas bija vēl neplānotāks kā pirmais bērns, taču kaut kā šoreiz likās, ka ir atvieglojuma sajūta. Es varēšu būt mājās. Klusumā. Prom no cilvēkiem. Ar ģimeni. Lai gan pēc meitas dzimšanas un kam gāju cauri-tik tiešām negribēju vairs otro reizi visu to piedzīvot un pazaudēt sevi. Bet kopsakarība noteikti varētu būt tam, ka mans Saturns šogad apgāja savu ciklu (janvārī man paliek apaļie 30) un galvā iestājās tāds kā klikšķis. Citas vērtības, cita domāšana, vēlmes. Tā pēkšņi. Un, jā, arī Saturns ir manā noslēpumu un vientulības 12.mājā.

Esmu ļoti pateicīga, ka dzīvē saņēmos dziļāk ieskatīties astroloģijā, kas mani interesēja jau kopš pamatskolas. Visu to jauno, ko uzzinu, salieku kā puzli kopā un veidojas pilnāka aina gan par to, kā bija un kas ar mani bija jau sen, gan kas notiek un notiks. Sākumā gan nedaudz sabijos, uzzinot, ka 12.māja ir tāda visbaisākā un noslēpumainākā no visām, taču sāku to pieņemt. Un pat esmu pateicīga visam tam, kas bijis un ko man šī māja devusi, likusi saprast un ko esmu sasniegusi, pateicoties tās skarbajam raksturam.

Elīza Ivanova , 2.kurss