16.01.2026 09:57

Ūdens stihija manā dzīvē/astroloģisjajā kartē.

Dzīvojot ar pārliecību, ka esi lauva un vari izlasīt horoskopu tvnet, kas visu paskaidro, meklējot “dziļāk” YouTube video rullīšos, tad vēlāk individuālajā konsultācijā sadzirdot vārdus, ka varbūt ir par daudz ūdens.. Pēc tam kaut kāda līmeņa interesei saglabājoties un nokļūstot līdz astroloģiskās kartes atrašanai, izrādās, ka tur ir viss un būs vien jāpieņem plašumi, krāsas sevī, pasaulē, arī tas, ka iekšējais darbs nebeidzas un tāpēc ir jēga dzīvot.

Tas ūdens ir “svoločs” mēness scorpionā un vēnēra vēzī arīdzan. Mūsdienās nevar teikt, ka diezko labi nav nopelnīt mēnesi skorpionā, manējais laikam ir trāpījis arī attiecību tēmā un tur vēl arī saturns.

Nezinu, vai pareizi saprotu, ka mēness septītajā mājā, saturns arī tur ir saistīti ar karmu. Es to šobrī izjūtu kā mācību izturēt, noturēties attiecībās , būt stabilākai, uzticēties, mācīties mīlēt bez nosacījuma. Būs uzdevums ne tikai šajai dzīvei, jo attiecībās joprojām manas emocijas svārstās debesu-elles diapazonā, jeb varu nomocīt tuvos ar to, cik ļoti mīlu, vai arī, cik viss ir slikti. Līdz šim mans mīlestības trauciņš nav bijis piepildāms, kaut kāds caurms tur dibenā ir. Varbūt tas nav atdalāms no bērnības pieredzes, kad mammai šķiroties no tēva pieņēmu, ka esmu nepilnvērtīgs cilvēks, neredzama, nemīlama. Sākotnēji šķiet mamma aizsūtīja uz psihoterapiju, jo staigāju melnā un izjutu grūtības draudzēties, jutos vientuļa, kaut arī tāgad atceroties, draugi bija. Mēdzu pārspīlēt it kā kopjot mīlestību, pielietojot pārmērīgas kontroles elementus, vai atsakoties no savām vajadzībām. Izvēlos būt kopā sarežģītiem cilvēkiem un tie atrod mani. Kaut pārsvarā pasludinu sevi par melanholiķi, ir brīži, kad varu izbaudīt dzīvi pilnā krāšņumā palaižot vaļā visus blokus, kas kadam citam varētu likties, ka tā jau parasti neuzvedās, darot ko traku, jūtos Es. Es varu riskēt ar drošību, darbu,karjeru, ja mērķis ir mīlestība, emocionāla labsajūta ģimenē.

Varbūt ūdens kartē skaidro manu neeeenoooormaaalo jūtīgumu, manuprāt, es jūtu nepateikto, cilvēku emocijas, pamazām mācos saprast, kā būt cilvēkos un to visu neuzsūkt, neuztvert personiski. Vieglāk ir pavisam nepazīstamos cilvēkos. Darbā ir tā, ka būtu iespēja strādāt ar visvisādīgākiem cilvēkiem, mana izvēle, nejaušības bieži aizved pie nedziedināmi slimiem cilvēkiem, vai tādiem, ar kuriem ir sarežģīti strādāt, vai citi ir padevušies. Neteiktu, ka strādāju šajā ziņā lābāk. No vienas puses emu ļoti vāja un trausla, esmu arī ļoti izturīga, pazīstu ciešanas, zinu kā ir būt atšķirīgam. Tagad, rakstot brīvā plūsmā un nepretendējot uz apsolūto patiesību, kļūst skaidrāki entie gadi baznīcā, psihoterapijas kabinetos, hipnoterapijā, psiholoģijas pašpalīdzības grupu nodarbībās, daba, kustība, tas viss, lai varētu izturēt kaut kādas jutīguma radītas ciešanas. Esmu piedzīvojusi, ka iekšpasaulē nolaižos tik zemu, ka paliek labi, iestājas miers, var atsākt smaidīt.. Man nešķiet biedējoša nāve, par to ļoti bieži domāju, cik sevi atceros.. Reizēm to varētu saukt par depresiju, kas jāārstē, bet ārstēju visu mūžu dabiski un diezgan labi funkcionēju. Tumšākajos un zemākājos punktos Dievs ir blakus, pasniedz roku, ļauj atdzimt un piedzīvot vēl vienu dzīvu dzīvi.

Jau kopš bērnībās mana terapija ir bijis ūdens, tas vienoja arī mūsu ģimeni, tā bija mūsu tradīcija doties peldēties uz dzidru ezeru 15 km attālumā un laiks atpūtai pēc vasaras lauku darbiem, kas man arī ļoti, ļoti patika šādā kombinācijā. Vēlāk, atceroties vasaru, šķita, ka tikai pie ezera vien ir būts, tik silti, atsvaidzinoši un piepildoši tas bija.. Pieaugot pati meklēju iespēju apskatīt, piekļūt, iegremdēties ūdenī. Aizdomājos, ka arī bērnības māja bija pie dīķa, tā bija zemā auglīgā vietā, dzīvojām kopā ar vecvecākiem, dārza laistīšanai tveicē ūdens nekad netika taupīts. Visi mazgājāmies uz nebēdu, arī drēbes joprojām ir grūti uzvilkt tās pašas otrā dienā, prasās izmagazāt, pat, ja nav netīras. Šobrīd mēdzu sasveicināties ar upēm, jūru, ja ir iespēja piekļūt, retāk tā ir najaušība, vairāk apzinos savu vajadzību pēc tā. Spēju raudot noslīcināt telefonu. Raudāt dušā arī ir mēģināts. Šobrīd abas darba vietas atrodas Gaujas krastā, kas šķiet zīmīgi, redzēs, kur straume aiznesīs tālāk.