07.02.2025 10:10

Mēness - mana planēta.

 

Laikam jau šī eseja būtu jāsāk ar to, ka esmu sieviete un Vēzis. Vistipiskākais, ar visu raudulīgumu, ko Jūs itin bieži pieminiet lekcijās. Tas man liek pasmaidīt, bet tai pašā laikā arī jāatzīst, ka Jums ir taisnība. Un šī te sevis žēlošana, raudulīgums, neziņa un vēlme rast skaidrojumu situācijām, savām emocijām un sajūtām ir dzīvē aizvedusi līdz astroloģijai un vēlmei to apgūt padziļinātāk.

Pirmā tikšanās ar astroloģi man bija pirms daudziem gadiem un jāsaka, ka gaužām neveiksmīga. Viņa būrās pa kartēm saucot dažādus ciparus un svešvārdus no kuriem absolūti neko nesapratu.

Otrā tikšanās ar astrologu bija nu jau pirms dažiem gadiem, kura pārauga jau draudzībā un es tad pirmo reizi sāku saprast un ar milzu interesi klausījos un vēroju kā viņš pēta manu karti. Sīkāk neidziļināšos šajā visā stāstā, tikai pieminēšu, ka mani pie viņa aizveda sajūtas, ka dzīvē kaut kas ir jāmaina, ka mani neapmierina šī brīža situācija un vēl daudzas citas lietas. Tā bija tāda urdoša sajūta pakrūtē un milzu nepamierinātība. Man vajadzēja atbildes un skaidrojumu, es vismaz cerēju, ka tādas saņemšu.

Tātad, mans astrologs ir jūrnieks, tāds īsts zvejnieka dēls, arī vizuāli. Viņam pieder kuterītis, ar kuru viņš vadā ekskursijās uz Roņu salu un vēl daudžam foršām vietām. Un parasti mūsu tikšanās reizes tur arī vienmēr sarunājām, pie ūdens,tuvāk jūrai ( kā izrādās , arī tas neesot nejauši). Nu tad lūk, sēž man pretī, tāds jūras vilks, smīniņš acīs un viltīgais smaidiņš bārdā un saka: "Zini, kāpēc tev šobrīd pakrūtē velniņi ārdās? Tāpēc, ka tur augšā ir pietuvojusies viena maza planētiņa, kura šo sajūtu tev izraisa. Bet tu neuztraucies, viņa drīz dosies tālāk." Lai cik tas jocīgi nebūtu, manī tas radīja mieru un izpratni. Turklāt vēl pēc milzu informācijas daudzuma trīs stundu garumā man daudz kas sakārtojās gan galvā, gan sajūtās, gan izpratnē par lietām.

Un tad nāca kāda nejauša satikšanās ar vienu, nu jau otrā kursa jūsu studenti. Redzot manu karti , viņa sajūsmā sita plaukstiņas un teica, ka tādu karti daudzi gribētu, ka tik laba, tik pozitīva....smaidīju un man patika tas milzu enerģiskais pozitīvisms, kas nāca no viņas. Lai gan viņa ik pa brīdim pieminēja, ka tikai mācoties un daudz vēl nezinot, bet tas bija mīļi. Un nobeigumā viņa izteica frāzi, kas man lika izdarīt izvēli un pašai pievērsties astroloģijai. Viņa sacīja:" Kopš es esmu sākusi mācīties astroloģiju, esmu kļuvusi veselāka. " Tā es esmu šeit un rakstu eseju par Mēnesi.

Un tātad tas Mēness....reizēm traks ar viņu var palikt! Ko tik es dēļ viņa neesmu darījusi!

Šeit jāpiebilst, ka mans otrs darbs ir fotogrāfs. Lai sabildētu viņu, esmu gandrīz pa grāvjiem braukusi, lai noķertu labāko rakursu. Pie Juglas ezera mašīnu neatļautā vietā nometusi, jo tad pilnmēness ceļš ezerā tieši tajā brīdī ir. Naksnīgajā Romā esmu stundām stāvējusi un vērojusi, kā lidmašīnas no tuvējā lidlauka paceļas tieši uz pilnmēness fona.

Dažus gadus atpakaļ kaut kur internetā izlasīju, ka pie debesīm varēs vērot rozā Pilnmēnesi. Es vēl toreiz nezināju, ka šie stāsti nāk no Amerikas un pie mums nekādu rozā mēnesi nevar redzēt. Un tomēr...toreiz mēnesi sagaidīju, fotošopā uztaisīju maigi rozā, nopublicēju feisbukā un klāt linkā pieliku rakstu par Rozā mēnesi. Bija skaisti, cilvēkiem patika. Bet komiskākais bija tas, ka šo manu bildi un rakstu pārpublicēja vietējais rajona laikraksts ar piezīmi, ka man tomēr esot izdevies nobildēt to Rozā mēnesi. Jāpiebilst, ka es laikrakstam biju devusi atļauju bez prasīšanas izmantot manas bildes. Darbs bija izdarīts un ko nu es vairs tur iebildīšu, atlika tik pasmaidīt.

Mēness ir fantastisks un ārkārtīgi interesants. Katrā stundā un diennakts laikā citādāks. Vēlās ziemas pēcpusdienās gaiši zils ar baltām cakām un mežģīņainiem krāteriem, vēlajos rudeņos milzīgi liels un sarkanīgi oranžs. Viņš vienmēr spēj pārsteigt un hipnotizēt. Manuprāt es reizēm domās ar viņu sarunājos.

Šobrīd lasot savu karti, man mēness ir vēzī un 10.mājā. To visu analizējot un lasot šķiet, ka tur viss ir par mani.

Lai gan šoreiz rakstu par mēnesi, es to pašu varētu rakstīt arī par sauli un jūru ( tieši jūru, jo citi ūdeņi mani nesaista, varbūt tāpēc, ka manī vairāk ir gaiss nevis ūdens?).

Saule, mēness, jūra ( ūdens ) - divas planētas un stihija, kas vienmēr ir manās bildēs un būs, jo katru reizi es tajā visā atklāju ko jaunu atkal un atkal mainīgu.

Un nobeigumā es varu piebilst....es jau topu veselāka !

 

Marenda Zapoļska

1.kurss